Shelter

Rītdien korporatīvais tusiņš. Vecrīgā.
Paredzu, ka būs normāls iemetiens. Mazliet žēl ka jāiet vienam un nav ko paņemt līdzi.
Vispār jau ir ko paņemt līdzi, itkā. Bet negribu.
Labprāt aizietu ar vienu zināmu blondo zosi, bet tā kā viņai patīk dancot uz galdiem un es esmu kādu laiku jau ritīgi škrobīgs uz viņu, tad lai viņa sap*** savā galvā.. Aizliešu ģīmi vienatnē.

+ vēl rīt viens kolēga ielido no deutschlandijas. takā divatā izdzersim tukšu to krogu nafig. tāpat kā iepriekšējās reizēs..

"Paceļas jautājums".
Kas tā vispār pa stulbi latvisku frāzi.
Kautkas pilnīgi nesakarīgs. "Saceļas jautājums".. jau bik labāk!

Pī.Es.
Gribu sev jaunu objektīvu. Nu tādu kā šefs te nesen nopirka. Uz 135mm un ar IS.
Būs jāprasa vienam keksim lai transportē no tās tālās aizjūras zemes.
Uz vietas - maks neveras ko tādu ņemt.

Un vispār man patīk tirgus "Latgalīte". Bieži vien ejot garām gribas iegriezties.
Laikam dēļ tiem cilvēkiem, kas tur apgrozās.
Tip kāds nu kuram tas biznessiņš. Ko tik viņi neizdomā iznest no mājas/izviklt no musara lai pārdotu.
Intresting..

Biju te mazliet apslimis. Ilgstoši sāpēja kakls.
Sapircis biju ne mazums zāļu pa šo tēmu. Taču nekas nelīdzēja.
Un tad pienāca 5diena, kas nesa līdzi pāris dienas normāla iemetiena.
Procesā protams tika izlietots neviens vien beznokrāsas šķidruma tilpums - vodačka.
Rezultātā - no kakla sāpēm vairs ne miņas! Ideāli!

Nez ko varētu nozīmēt ja "a href=..." vietā uzrakstās "a hren=..."?
Laikam jau to ka pēc pāris dienām sākas atvaļinājums ar daudz brīvām dienām un vienu otru patīkamu iemetienu.
Tapē pilnīgs klucis uz darbu šobrīd.
Vēl mazliet..

No rīta biju uz CSDD. Pārrakstīju mašīnu tāteikt.
Nu tik varēs braukāties.
:)

Pusdienojot iedomājos.
Kas "stilīgajai jaunatnei" ta pa modi - sēdēt un ēst pie galda ar cepurēm galvā?
Vai viņiem mammas nav iemācījušas ka tas ir nezolīdi?
Jā jā. Var jau būt ka esmu vecmodīgs. Bet man kaukā tas nepatīk..

Pēc piektdienas iemetiena nākamajā rītā radās doma, ka vajag doties automobīli lūkoties.
Tā nu tika atrasts atbilstošais spēkrats un pēc trīs stundu kratīšanās (kas likās kā 3 dienas) autobusā, bišķiņ pagulēšanas pa ceļam (jo gulēts nebija vispār), nonācām pilsētā ar nākotni.
Satikām selleri, visu pārbaudījām un pēc aptuveni stundas jau ripinājāmies atpakaļ uz Rīgu ar savu jauno mašīnu.
Labs darījums izdevās. Pats dampis iet ļoti labi, uzturēts labā kārtībā. Tā teikt esmu priecīgs. Cik varēja noprast arī pārējie puiki ir apmierināti ar manu pirkumu un skatās ar nelielu, draudzīgu skaudību.

Sakarā ar to ka esmu apslimis, vakardien neizpīpēju nevienu cigareti. Domāju ka varētu atmest vispār ja gribētu. Taču tā kā šovakar (un tuvākajās dienās) briest iemetiens, jūtu ka vienalga ies atkal dūmi pa gaisu.
Ja godīgi, nemaz negribas šobrīd atmest.

Šomēnes vispār ir tikai 2 pozitīvi momenti vēl paredzēti:
1. sen gaidītais koncerts sestdien
2. atvaļinājums no Z-svētkiem līdz J-gadam
A pārējais vienalga.

Esmu apslimis. Vakar tā sāpēja kakls ka domāju ka pēdējie metri.
No rīta jau biš labāk. Izkāpu ar kreiso kāju no gultas un gāju uz darbu.
Šefs teica: "Poshli. Nado Poobshcatsja."
Pāris dienas atpakaļ kad viņš šo frāzi teica manam kolēgam, viņš tika atlaists.
Zin ka biki sabijos. Domāju ka jakravā mantas. Bet nē.
Parunājāmies par kaukādu personāla Evalution štelli.
Gan jau citreiz nepaveiksies..

Ja es piestaigātu pie psihiatriem, psihoterapeitiem, psihoanalītiķiem, vienalga. Iespējams ka vienu no risinājumiem manām problēmām viņi ieteiktu - rakstīt dienasgrāmatu.
Bet tā kā es pie viņiem nestaigāju, ieteicu to izdarīt sev pats.
Varbūt ka tas palīdzēs tikt galā ar sevi.
Vispār jau šķiet, ka sen jau vajadzēja.