Shelter

tie īstie gudrinieki grib katrā teikumā iebāzt pa kādam gudram anglicismam..
un jo vairāk jo krutāk.. merčendaizers ibio

ļoti smags, pārpratumu un agresijas pilns weekends.
pavasarim ir jābūt savādākam. kautkas radikāli būs jāmaina.
nemanīju pat nevienu dzelteno taureni.

čo ta šodien velk uz alternatīvo roķīti.
vēl man prasās pēc kautkā bišķ asa. teiksim čilli zupas.
a vakarā tekilllaaa!

pavasars aiz loga. un skatos saldajiem "puišu pleca somu" (piderasku) sezona atklāta.
ekskjūz mī, bet vienkārši kretinē šis aksesuārs.

te dažam labam iestājusies sezonālā (pavasara) depressija. a man normāl!
angliski šo štelli apzīmē ar SAD (ļoti atbilstoši). simptomi esot apmēram:

* nogurums
* miega bads (citiem nemierīgs miegs)
* enerģijas izsīkums
* svara palielināšanās (citiem samazināšanās)
* apetītes palielināšanās (citiem samazināšanās)
* grūti koncentrēties
* vēlēšanās būt vienam

īsāk sakot - turās!

a blondā atkal ar mani runā.. bet tikai tagad jau man ir pofig.
varbūt pavasaris izkausējis škrobi, bet visdrīzāk tapēc ka kautko atkal no manis savajadzējās.
viena no tiem cilvēkiem, kas par tevi atceras tad kad no tevis kautko vajag.

no 6. stāva man paveras burvīga ainava uz Rīgu ar zeltītām debesīm.
burvīgs vakars.

saistībā ar iepiekšējo ir vēl viens trūkums.
par to es tā iedomājos kad manīju bērneļus kas spēlējas mājas iekšējā pagalmā (100 m2 asfaltēts laukums, ko par 90% aizņem mašīnas).
ko bērni var sadarīt dzīvojot centrā? hvz. jo es piemēram neredzu kur viņiem palikt.

kad pirms pāris gadiem atvācos no Pārdaugavas un Centru, likās ka labāk nevarētu būt.
ilgu laiku domāju, ka negribētu dzīvot nevienā citā Rīgas daļā.
nu nepatīk man pārāk tie guļamrajoni. bet senatnīgas mājas ar augstajiem griestiem es atzīstu.
tā arī domāju šobrīd, taču esmu ievērojis pāris trūkumus.
galvenais trūkums, kas man pēdējā laikā aktuāls, ir tas ka centrā nav normāli kur atstāt auto.
tādas ielas kur atstāt auto bez maksas var uz pirkstiem saskaitīt.
protams ka var atstāt makas stāvlaukumos (negribas piķot vienīgi), vai arī iekšējās sētās (kuras ir tā jau pārbāztas).

cik es zinu, vairumam cilvēku, kas man apkārt, liekas ka 8. marts ir ok. un tas should be official tāteikt.
bet ir vēl tādi kas kauko tur bubina ka tie ir tipa ar padomju laika svētki un tml.
tai pašā laikā lec pakaļ visādām valentīndienām, helovīniem, svētajiem patrikiem un tml.
apmēram "šitie krievu svētki fui, aber šitie (amerikāņu,eiropiešu,īru,whadeva) ui ku feini!".
tas lūk man liekas tizli.

apsveicu daiļo dzimumu svētkos:
lai jums šodien pilnas rokas ar sarkanām tulpēm! :)

atcerieties tikai ka rīt darbadiena, značit ar šampiku prātīgi ;)

šodien darbā, kamēr kafijas pauze virtuvē, viena novītusi blondīne, tā virs 40 kauko pļāpāja ar vienu kolēģi par aptuveno tēmu "ai kā gribētos apprecēt miljonāru"..
tiešām rēcīgi, kā cilvēks var būt par sevi tik nenormāli augstās domās.
nez kad viņa sevi spogulī pēdējo reizi aplūkoja, da kuram miljonāram tāda zoss būtu vajadzīga.
katrā ziņā ļoti dīvaina kafijaspauze man bija :)

ar visiem šitiem pavasara triperiem nav kādu laiku sanācis normal patusēt..
aber rīt braukšu uz ralli Siguldā ar savējiem bumbieriem.
varēšu pafotogrāfēt, atpūsties, ieķert kādu glāzīti, papiknikot un vēl visādas patīkamas štellītes padarīt.
biš škrobe ka "atkūsnis". pa sniegu rallī būtu feināks action. bet nu labi, gan ledus jau vēl būs.

es jau veselu nedēļu neesmu smēķējis, taču es neesmu arī atmetis..
varētu teikt ka esmu mazliet nopauzējis šo štelli līdz pilnīgam atveselošanās brīdim vai pirmajam metienam.

a ko es darīju pirmajā dienā, kad mana temperatūra nokritās uz +/- labo pusi?
mašīnā iekšā un uz ezeru prom.
braukšana pa ezeru tiešām ir ļoti patīkama nodarbe, lai neteiktu vairāk :)
lielais ātrums, sānslīdes, griešanās utt. - ideālas ekstrēmas izjūtas..
noteikti aizbraukšu vēl, ja neuznāks saucamais "atkūsnis"..

šodien atgriezos darbā pēc slimošanas pauzes.
vēl joprojām biš galva dulla un nav pašsajūta gluži uz 100%, bet
ir labāk un temperatūras vairs nav.. precīzāk viņa ir, bet normas robežās :)

iesaku šinīs dienās rīt daudz C vitamīnu, jo toč kaukāds triperis klejo apkārt.
bračka nolikās jau te pirms pāris dienām. es ar čota dīvaini sāku justies.
skriešu mājās ierīt kādas ripas & pulverus - moš tieku cauri..

a par valentīndienu vispār labāk paklusēšu..

Ārā auksts. Istabā arī nav gluži Taškenta, bet var iztikt.
Man brauks ciemiņi, būs jāsildās ar "uguns biķera" palīdzību.
Vēl viena traka nedēļa nolauzta, cerams nākamā būs jau labāka - un ja jau galva vairs nebūs šķība būs pavisam feini.

Pa brīvdienām sanāca te viens incidents. Cietušo bija daudz.
Neko neribu tagad rakstīt. Čoms slimnīcā, pašam arī bišķ šķība galva.
Karoče - Welcome to the Fight Club!

Vakardien sapulcē gandrīz aizmigu. Acis krita ciet un es neko nevarēju padarīt.
Pēdējās dienās sanāk mazāk miega parasti. Vēlu atgriežos mājās. Jo ir sniegs un tas nozīmē, ka es atrodos uz kāda no laukumiem, stāvlaukumiem vai skrejceļiem - baudot ātrumu, slidinoties, griežoties.
Jā, man ir pilnpiedziņa. Ideālāku variantu grūti iedomāties.