Labs vārds kaķim - Glamurrs.
Nu, re, šorīt arī Lauva tiks pie evakuācijas. Skolas diena sāksies pie blakus mājas.
Poll #21637 Evakuācija
Open to: All, results viewable to: All
Vai Tavs skolnieks šodien evakuējās?
Jā
11 (31.4%)
Nē 12 (34.3%)
Cits variants (esmu veģetārietis, kristietis, man ir alerģija pret zemesriekstiem, patīk klikšķināt) 12 (34.3%)
Gizmo aizrautīgi ņaud pie vienīgajām aizslēgtajām dzīvokļa durvīm.
- Nu, kas tev tur ir? Vecāsmātes briļuki palikuši, ka tu tā kliedz?
Pēdējās naktis mostos drusku pirms pieciem. Tā šorīt pamodos un atcerējos, ka šī gada plānā bija ierakstīta kā atbildīgais par aptaujām. Es pati uz to pieteicos, pilnīgi brīvprātīgi un bez jebkādiem papildus bonusiem, darba prieku neskaitot. Un tagad ir jau oktobris, tātad, beidzamais brīdis kaut ko darīt. Un tā nu es līdz pieciem jau izdomāju, kur, kā un, galvenais, par ko aptaujāšu visus, kas trāpīsies man pa tvērienam. Sasedzos ar diviem deķiem un aizmigu.
Skatoties uz Gizmo ir skaidrs, ka dzīve sākas pēc 16. Tik pašpārliecināts, mīlīgs, runīgs, ēdelīgs un skaļi murrājošs viņš nav bijis nekad. Un viņam joprojām patīk spēlēties, jā!
Uzrakstīju sarakstu ar četriem punktiem "lietas, kas man jāatrod": Dostojevska "Noziegums un sods" no bibliotēkas, Lauvas siltās jakas, mani lakati un šalles, kā arī selfiju stiks.
Meklējot pakoju miskastes maisos un metu ārā visādas grabažas un domāju, ka bāzt cilvēkam acīs "tev jau nav draugu!" ir apmēram pats, kas pārmest kādam to, ka viņš ir neprecējies un/vai bez bērniem. Vienkārši stulbi un infantili.
Vismaz izmetu kādu kubikmetru visādas drazas. Un atradu jakas un lakatus.
No Ojāra Vācieša atmiņām:
“Reiz Vidzemes autobusā viņam blakus sēdējusi lauku sieva un viņu pētījusi. Beidzot neiztur un saka: “Jaunais cilvēk, jūs gan izskatieties dikti līdzīgs Ojāram Vācietim!” Es no sirds atbildu: “Tiešām, daudzi man tā saka…” Tante atviegloti nopūtās: “Labi gan, mīļais, ka jūs tas neesat, nav jau ar nekāda prieka būt…”
http://amigos.lv/ru/blogs?id=423374
Šodien adresēju Gizmo diezgan garu runu, kurā apspriedu mūsu attiecību paradoksalitāti. Es teicu apmēram tā: "Cienījamais kaķi! Kā tas nākas, ka mana drausmīgā reputācija ir izplatījusies tuvu un tālu, tikai tu par to nekā nezini? Tu nezini, ka esmu ļauna, cietsirdīga, sadistiska, nodevīga, melīga briesmone? Cik bīstama un nekrietna es esmu? Cik garīgi nelīdzsvarota? Noteikti bija vēl kaut kas, ko es aizmirsu. Jo ja tu to visu zinātu, tu manas pavēles izpildītu drusku ātrāk. Vai, pareizāk sakot, tu vispār izpildītu vismaz kādas manas pavēles, teiksim, atbrīvotu manu krēslu."
Bet viņš par to nekā nezin, lai gan dzīvo ar mani dienu un nakti gadiem ilgi.
Saksa video par dzimuma maiņas ļaunumu beidzot nonācis īstajā vietā - "Latvija Pirmajā vietā" Youtube kontā.
Video rullītis ar Valijevu, kas priekšnesumu noslēdz, gandrīz uzkrītot uz galvas vienam no tiesnešiem. Beidzamajā mirklī viņa pieķeras pie galda, nostabilizējas un mēģina savaldzināt tiesnesi un skatītājus ar žilbinošu, koķetu smaidu. Starp sajūsminārajiem komentāru desmitiem "ai, kakaja milaja", "Kami lucšaja" un "kakaja lapochka" kā svaiga gaisa malks "opatj pod dopingom katajetsa?"
Pēc visiem 100 un 1 dalmāciešiem, piedodiet, darbiem, tāda tume galvā, ka kosmētiku no acīm notīrīju ar sejas toniku. Pirmo reizi dzīvē! Toniks gan man it kā bez spirta, bet acis tāpat izteiksmīgi sarkanas.
Balsoju par kvarca sejas rullīti kā gada bezjēdzīgāko pirkumu. Jo - pamostos, izrullēju seju, lai noņemtu lokus un maisiņus zem acīm, un pa ceļam uz darbu apraudos. Varu sākt visu no sākuma.
Tikai šodien pamanīju, ka deviņi mēneši pagājuši, bet aiz stikla grāmatplauktā joprojām bilde, kur mēs kopā. Un mums tur ir labi, laimīgi, un silti.
Pusi bildes nogriezu un izmetu. Otru pusi ieliku atvilktnē.
Vairs nekad, vairs nekad, vairs nekad.
Šodien pati savām acīm redzēju brīnumaino dziedināšanu. Kad kādam vīrietim aptiekā nosauca zāļu cenas, viņš, acīmredzot, momentā sajutās jaunu spēku pilns un atlabis, teica "nu, vai ziniet" un metās prom.
Visas vilšanās atver acis. Bet aizslēdz sirdi. Kaut kā tā.
Visi nosvērāmies, un secinājām, ka Lauva + Gizmo = ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
shelly. Idejāli!
Skatos The Empty Man. Bariņš pusaudžu nakts vidū spriedelē par to, ka derētu izsaukt Tukšo vīru. Kāds vēlas precizēt, kas tas tāds.
- Pirmajā naktī tu viņu dzirdi. Otrajā - ieraugi. Un trešajā viņš Tevi nogalina...
- Jēziņ, Mendij, cik Tev gadu? Es eju mājās, man rīt sešos peldēšanas treniņš.
/ pasmējos. Tā laikam ir pieaugšana - kad no trenera baidies vairāk nekā no slepkavnieciskiem spokiem. /
// kopumā par filmu varētu teikt, ka tā sastāv no vairākām pat visai nesliktām daļām, galvenā bēda - tās vienkārši ne par ko nestiķējās kopā. šeit, teiksim, ir neslikts pusaudžu eksorcistu gabals, viegli nodzēries bijušais policists - bērnu glābējs un globālu sazvērestību atmaskotājs, kā arī vairāki Āzijas kalnos pazuduši tūristi. labticīgajam skatītājam beigās jautājumu ir vairāk nekā viktorīnā, galvenais no tiem - WTF.
Taksists uzmundrina gājējus pie pārejas:
- Nu, ejiet, ejiet. Zaļais vairs zaļāks nebūs!
Labrīt! Pa ceļam uz darbu un nometni jau sa*isos meistarībā un gandrīz izstūmu mūs abus pa durvīm stundu pirms īstā laika. Stundu, Karl! Stundu miega, ko mums neviens neatdos. Nabaga pusaudzis, kuru gādīgi biju paspējusi ietīstīt kādās 6 apģērbu kārtās, tā teikt, visādiem dzīves gadījumiem, nosēcās vien.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)