es esmu izdomājusi, kura ir tā īpašība, kas man visvairāk nepatīk sievietēs. tā pat nav īpašība, tā ir novirze, bet viņas parasti ap to čubinās un ar baudu raud. tas ir tas, ko mans darba biedrs Mārtiņš sirds šķīstībā sauca par "neticami ļaunu versiju". es ēdu darba virtuvītē heinz pupiņas no bundžas un kāds ienāca un garāmejot izmeta - āhā, britu vecpuišu ēdiens! - tad tas ir ļauns cilvēks, kas paņirgājās, pirmkārt par to, ka es esmu neprecējusies, otrkārt, ja to teica kāds, kurš ir daudz tievāks par mani, tad noteikti paņirgājās par to, ka es esmu resna un, treškārt, ja to teica kāds smukāks par mani, tad prasti norādīja ka es esmu kā vīrietis un tūlīt pirdīšu.
vai arī viena mana draudzene, piemēram, pieņēma par izejas punktu faktu, ka man nepatīk viņas štuceris, jo es kaut kad senos laikos, kad viņš vēl nebija štuceris un bija kaut kā mūsu abuprāt nepieklājīgi uz viņu pajokojis, lojāli norādīju, ka tas nu gan ir idiots.
ai, nu man, protams, arī uznāk. bet es centīšos.
liljabrik