Mēs ar sievu gan izmācījāmies, padzīvojām dažās valstīs un atbraucām atpakaļ nupat un nevienam nestāstam kā dzīvot :). Pašiem savu problēmu pietiek.
Un tā dara pietiekoši daudzi, jo arī ārzemēs jau nav nekāda medusmaize. Ja daudz strādā, var normāli pelnīt. Bet to pašu var arī Latvijā, tādēļ arī atgriezāmies.
Vienkārši krīt acīs vairāk tie, kas nav spējīgi neko sasniegt ne Latvijā, ne ārzemēs un tad ārzemēs stāsta kā viņus pazemo Latvijā, bet Latvijā stāsta par lielisko dzīvi ārzemēs un ir gatavi visus pamācīt. Teiksim esmu ASV saticis tipus, kuri no vecajām tantēm aizņemas naudu uz neatdošanu, stāstot kā viņus te Latvijā vajā krievu mafija un tantēm tādi stāsti patīk. :)
Un tie imigrantu veiksmes stāsti...biju Hamburgā uz interesantu izstādi, kur bija 20.gs. sākuma vāciešu zemnieku, īru un citu imigrantu vēstules uz mājām no ASV. Kaut arī viņi tur dzīvoja totālā nabadzībā, jo darba īsti nebija un vispār nekā nebija, vēstulēs uz mājās dikti lielījās cik labi iet un pamācīja visus kā pareizi dzīvot. Un beigās vēl palūdza lai naudu nedaudz atsūta. Tā ka šis nav tikai Latvijas fenomens, ir viena daļa cilvēku kuriem nekur nav labi un tas būtu jāpieņem par normu.