Un jā, mani besī visi eksperti, kas stāsta, cik labi ir, ka latvieši izbrauc no Latvijas. Ka viņi atbraukšot no ārzemēm, un atvedīšot naudu, un zināšanas, un cik vērtīgi viņi ir.
Man gan liekas tā:
Latvieši neatbrauks no ārzemēm, kad varēs atvest naudu. Latvieši atbrauks, kad varēs nopelnīt piķi. Nu, vēl viņi varētu atbraukt pensijas gados, iemitināties foršā pensionāru ciematā aiz krāsaina žoga un pie rūpīgas medmāsas, kas čeko viņu pulsu neatkarīgi no Rozentāles kursa, priecāsies par saulrietiem, stārķiem un sienāžiem pļavā un tirgos savu tauriņu kolekciju, piemēram.
Un zināšanas? Protams. Mēs, nabaga idioti, kas nav izbraukuši, neko nezinam. Raudu mutautā, māju ar to un gaidu tos, aizbraukušos, lai viņi man, muļķei, iemāca, KĀ strādāt. Piemēram. Jo es jau to nemāku. Es jau to nedaru. Esmu neefektīva un nederīga, un slinka, un neko citu, kā nebeidzamas apgriešanas, miljardu parādus (lai gan man pašai nav neviena parāda!!!) un bezdarbu neesmu pelnījusi. Padomju gadi, vai zinies, un viss pārējais, kas apcirpuši manu darba sparu pašā saknē. Cilvēki ārzemēs strādā daudz vairāk...
Žurkas. Var jau cerēt, ka žurkas atvilks glābšanas riņķus un izvilks laivu aiz pleca krastā, bet man tas neliekas ticami.