09:49 pm
Izgludināju astoņus kreklus. Bet pat gludināt kreklus ir jautrāk nekā lasīt "Vāgnera klanu". Šobrīd esmu iestrēgusi pie pārdesmit lapu garām pārdomām par to, vai:
a) Rihards Vāgners bija antisemīts
b) ja bija, tad kādā mērā
c) vai Hitleram ar to visu bija kāds sakars
d) ja bija, tad kāds?
Pamīšus autors pierāda visus iespējamos variantus, un kļūst skaidrs tikai tas, ka nekas nav skaidrs.
Bet laikam jau tas ir loģiski. Grāmata sāka ar vārdiem, ka par Vāgneru jau tā sarakstīts simtiem grāmatu, un lasot kļūst skaidrs, ka ja neesi pirms šīs izlasījis vismaz piekto dalu no tām, izklāstītās problēmas tev nebūs visai skaidras.
Lai gan nevarētu teikt, ka autoram nebūtu ļoti pievilcīga humora izjūta:
"Un kurš gan par spīti diviem neveiksmīgās revolūcijas gadiem Eiropā varētu būt pietiekami drosmīgs vai traks, lai izmēģinātu roku, attīstot Gesamtkunstwerk (pilnīgu mākslas darbu), kas balstītos sen sagrautajā grieķu ideālā? Protams, ka gandrīz bez darba palikušais, sievai zem tupeles dzīvojošais trimdinieks Rihards Vāgners."
"Gandrīz vai mēma no brīnumiem, Kozima fon Bīlova-Lista ienāca Haus Pellet - greznā villā, kuru karalis bija atdevis Vāgnera pārziņā un kas atradās Štarnbergas ezera krastos dienvidos no Minhenes. Protams, vienīgi ciniķi saskatītu jebkādas sakarības starp Kozimas pēkšņo parādīšanos un namatēva situācijas dramatisko uzlabošanos.."