Nolēmu pameklēt internetā kādus knikšķošu ceļgalu skaidrojumus, un kā pirmo atradu kādu zirgaudzētāju saitu, kur satrauktie pilsoņi apsprieda savu lopiņu audialos efektus. Teiksim, šāds stāsts:
"Manējais knakšķēja tā, ka varēja pa lielu gabalu dzirdēt, ka šamais nāk. Vets ieteica dot želatīnu - 2*30 grami dienā. Kurss - 12 nedēļas. Tas uzaudzējot biezāku skrimšļa kārtu. Baroju atjauktu ar klijām. Tagad puika knakšķ tīri simboliski - kad ilgāku laiku bijis mazkustīgs (nu tipa - boksā)."