Lūkojos spogulī un atceros tēva mīļāko dzejoli*. Nākamreiz, kad iziešu brīvā dabā, vai nu ietīšos visa milzīgā pončo no galvas līdz kājām, vai vienlīdz atkailināšu visas ķermeņa daļas. Ideja pa Jāņu brīvdienām staigāt apkārt plikā krekliņā un garajās džinsās ir rezultējusies veselīgi brūnā ķermeņa augšdaļā un spokaini bālās kājās.
* dzejolis sastāv no vienas rindiņas "O, prikroij svoji bļednije nogi!". Tā galvenais spēks, kā apgalvo tētis, ir emocionālais plašums - šo vienu rindiņu var izteikt vismaz 100 dažādās intonācijās - no absolūtas sajūsmas līdz absolūtām šausmām.