Aktivitāte manā cibā jau tā ir niecīga, bet piektdienas vakarā tā droši vien vispār būs mizerabla, un tomēr mēģināšu. Man ir viens pastāsts, un viens no tā izrietošs jautājums.
Kaut kad senos laikos lasīju bērnu grāmatu, šķiet, sarakstītu un izdotu padomju gados. Tās sižets ir pilnība pačibējis man no prāta, bet vienu epizodi pēdējā laikā atceros ik pa laikam (lai gan nevaru garantēt, ka manas atmiņas ir precīzas). Grāmatas varoņi (viens no viņiem, šķiet bija akls) ierādās kādā zemē, vai tik tā nebija aklo zeme, un tur, pēc vareniem varoņdarbiem un citiem piedzīvojumiem aklajam piedāvāja palikt un atgūt redzi ar īpašas ķiveres palīdzību, kādas lietoja visi tajā zemē. Joks ar ķiveri bija tāds, ka tā ļāva uztvert citu domas, bet vienlaikus aklajam bija jāapzinās, ka arī viņam pašam ar šo ķiveri vairs nebūs nevienas slēpjamas domas, un par visām viņa domām būs informēti citi ķiveres nēsātāji.
Aklais piekrita.
Es pēdējā laikā pa vairākām reizēm dienā nopriecājos, ka man tādas ķiveres nav. Un ka nevienam nav.
Bet stāstu es to visu tāpēc, ka man šausmīgi gribas atcerēties, kas tā bija par grāmatu. Nekādas idejas nenāk prātā?