![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
05:35 pm
Apslakot jauno guļamplatību, atcerējos.
Šķiet, tas bija Fuko savā "Seksualitātes vēsturē", kas bija atzīmējis, ka cilvēkis līdz 18. vai 19. gadsimtam nepazina tādu jēdzienu kā "homoseksuālis" vai "heteroseksuālis". Senie cilvēki nepazina tādu iedalījumu. Viņi pazina tikai atšķirību starp heteroseksuālu vai homoseksuālu aktu.
Apslakot jauno guļamplatību, es nodomāju, ka senajiem cilvēkiem bija daudz vairāk prāta. Viņi neaplipināja sevi ar birkām. Viņi neiebāza paši sevi rāmjos, no kuriem vēlāk nav iespējams izlauzties. Katrs, kas pasaka: "Es esmu heteroseksuālis." vai "es esmu gejs", aplaupa pats sevi. Šādi cilvēki izslēdz iespēju, ka varētu satikt savu dvēseli citā ķermenī. Viņi atzīst, ka fizioloģija ir galvenais. Resns, tievs, balts, melns, vīrietis, sieviete. Vai tas ir tas, ko mēs meklējam? Vai tas ir galvenais?
Es atceros Orlando, kas mainīja savu dzimumu, un to mainīja arī Orlando mīļotie - vai gan tā nevarētu notikt ar katru no mums, ja mēs dzīvotu pietiekami ilgi vai mums veiktos pietiekami labi?