![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
03:14 pm
Mani šovasar droši vien kodīs odi, es kļūšu resna un slima, lopi vārguļos un labība neaugs, bet Jēzus par mani raudās asiņainas asaras, vārdu sakot, ar mani notiks visas ļaunās lietas, ko folklora un reliģija bagātīgi sola Lieldienu tradīciju ignorētājiem. Kamēr visa normālā tauta krāso, slēpj, meklē, ripina un dauza olas, šūpojas šūpolēs vai vienkārši pavasara eiforijā, dekorē māju un sētu ar zaļu zāli vai krāsainiem baloniem, priecājas par zaķīšiem un cālīšiem, iet uz baznīcu vai pikniku, es strādāju tos darbus, kam darba laikā laika neatliek.
Toties pīpojot un pārcilājot terminoloģisko jucekli savā galvā, pa logu redzēju pirmo tauriņu - koši, koši citrondzeltenu. Un tam pakaļ pa zālāju dzinās divi melni kaķi. Nesekmīgi.