- Pienācis laiks pārskatīt zinātnes pamatpostulātus, - teica Dārgais. - Ir pārnadži, nepārnadži un šķernadži. Mums ir šķērnadzis.
Sākās viss ar to, ka mēģinājām šķērnadzi atradināt no tapešu plēšanas - jams sācis lekt pa sienu vai līdz griestiem, raujot sev līdzi garus tapešu skroļļus. Appūtām gaiteni ar kaķu atbaidītāju. Šķērnadzis to jūtami ņēma ļaunā, un kad es pēc pussstundas mēģināju viņu paņemt klēpī, viņš ielaida pakaļkāju nagus man celī caur visām biksēm tik sirdīgi, ka tagad es asiņoju kā aizkauta. Man pat tik liela plākstera nav.
Aug buciņš, aug radziņi.
Bet kārumus lai viņš kādu laiku diņģē no saimnieka. Es ar aizvainotu seju klibošu garām ledusskapim.