09:53 pm
Nesen redzēju vienu no interesantākajām reklāmām savā mūžā. No pastkastes izņēmu salocītu A4 formāta lapu, uz tās ar printeri uzdrukātas logu bildes un kaut kāds teksts - šķiet, poliski.
Jutos stipri pārsteigta. Atcerējos savu bērnību, kad pirku poļu popmūzikas žurnālus. Poļu un vācu - "Popcorn", "Bravo" un tamlīdzīgus, skatījos bildes, centos lasīt nesaprotamos uzrakstus. Reiz pat iztulkoju veselu lapaspusi garu rakstu vācu valodā, lai gan skolā šī valoda man pagalam neveicās, un arī tagad es vāciski varu pateikt tikai divus vārdus - "smēķēt" un "desa", bet mūzikas gars mani spārnoja, es apbruņojos ar vārdnīcu, skrupulozi lauzu vaļā vārdu pēc vārda pēc vārda pēc vārda, airējoties cauri darbības vārdu formām un lietvāru locījumiem, un pierādīju, ka nav tāda "nevaru", ir tikai "negribu", bet es gribēju, traki gribēju, un latviski jau nekā tāda tolaik nebija. Droši vien spējais atmiņu vilnis man neļāva izmest lapu turpat, neparakstītajam pastam paredzētajā majonēzes spainī.
Kāpjot pa kāpnēm atpakaļ uz dzīvokli, izpētīju reklāmu vēlreiz. Un sāku smieties. Teksts bija krieviski. Tikai uzdrukāts ar latviešu burtiem.