Pirmkārt, viņš nebija nekāds lumpenis. Viņš bija, citēju vēlreiz, "pavisam parasts vīrs". Otrkārt, es ieteiktu tev paplašināt savu repertuāru ar freidiskiem spridumiem, ka pie visa vainīgi mani stingrie vecāki, kas mani pārāk agri pieradināja pie podiņa. Tas būtu tikpat jēdzīgi un pamatoti, bet tev visdmaz nevajadzētu vislaik atkārtot vienas un tās pašas jēlības un glupības. Treškārt, es jūtos vienkāršikārdināta praktiski nodemonstrēt, ko es daru ar tēviņiem, kas mēģina mani nolikt zemāk par sevi. Ja tu iedomājies, ka es visiem tā pakļaujies, tu tomēr maķenīt kļūdies. Mana līdzjūtība pat pret garā slimajiem ir samērā ierobežota :))