arvien [ar vien] apst.
1. Vienmēr, pastāvīgi, atkārtoti, vienmēr no jauna. Kā a. Te viņš a. uzturas. Viņa a. ir jautra. Viņš a. nāk vakaros. Iebraukusi Rīgā, viņa a. apmeklē koncertus.
2. Pakāpeniski. Dienas kļuva a. vēsākas. Saule laidās a. zemāk.
3. Joprojām. Vai tu vēl a. te dzīvo? Viņš a. vēl nav atgriezies.
aizvien [aiz'vien] apst.
1. Vienmēr. Viņš ir a. ļoti darbīgs. Kāpēc tu a. aizbildinies?
2. Ar katru nākamo mirkli vai posmu; arvien. Automašīna brauca arvien ātrāk. Viņš a. vairāk atpalika. Uzdevums kļuva arvien sarežģītāks.
3. Joprojām, vēl vienmēr. Zēns a. stāvēja uz ceļa.
njemts te: http://www.ailab.lv/Vardnica/
atskjiriibu iipashi nemanu...