Viens teikums, kas liek no manām ausīm nākt pavisam reāliem tvaikiem, ir "ah, mnje bi vashi probljemi!". Nu, tad nāc un ņem manas problēmas, ja tu pēc tām tik traki ilgojies! Nu, nāc taču, es neticu, ka dabūt manas problēmas - tas būtu tik grūti un neiespējami! Bet nē, neviens jau nenāks un neņems, tikai stāvēs un augstprātīgi pūtīs.
Turklāt šis "mbvp" pēdējā laikā ar apskaužamu regularitāti parādās komentāros ik pēc vidēji pieciem maniem pukstiem, pilnīgi neatkarīgi no tā, vai man patiešām ir kādas problēmas vai tādu nav vispār (tas ir, nebija vispār, līdz mani galīgi neizbesīja, stāstot, ka man ir gan problēmas - turklāt niecīgas un smieklīgas!).
Un nē, komentāru nebūs. Labāk izvēlēšos patvaikot vienatnē. Varat iet un augstprātīgi urkšķēt - par SAVĀM BRIESMĪGAJĀM LIELAJĀM, ĪSTAJĀM PROBLĒMĀM un visu citu mazmazītiņajām problēmiņām - paši savos blogos.
Es ar gribētu, lai mana lielākā problēma pasaulē būtu nespēja iegūt citas problēmas!
Rrr.