Shelly - Post a comment

shelly

11:18 am

Es reti smejos par svešām bēdām, bet vakar smējos ilgi u sirsnīgi,
Vispirms es krietnu brīdi smējos, izlasot Privatajā Dzīvē, ka Kivičs, gatavojoties Zvaigžņu lietum 2, veselu nedēļu esot ēdis tikai gurķus un marinētas sēnes (wtf?). Viņš gribot nomest 10 kilogramus. Prātiņ, nāc mājās...
Un otro reizi es smējos, kad ieslēdzu vakarā Zvaigžņu lietu tieši uz beigām un noskatījos, kā Kiviču izbalso kā pirmo.
Smieties par citu nelaimi, protams, ir ļoti slikti, tas ir galēji slikti, bet es gandrīz bez elpas vārtījos pa dīvānu un pārsteigtajam Dārgajam spēju vien izdvest: "Un visi gurķi... un marinētās sēnes... nedēļas garumā, iedomājies, veselu nedēļu... viss - kaķim... zem astes!!!"
Mazā cilvēka sapnis, ibio.
Tikmēr Kivičs turēja ilgu un pamācošu runu*, kuras galvenais moto bija aicinājums visiem atbrīvoties no sava iekšējā cietuma. Jāsaka, sen nebiju jutusies tik atbrīvota.
* kā saprātīgi atzīmēja mama, tādus tekstus kā Kivičs var rakstīt tikai sportists - tie visi kā viens ir pavēles izteiksmē. "Ej tur! ej šitur! lec! skrien! pietupies! atbrīvojies! sažņaudzies!"