Iekāpu peļķē līdz potītēm, iesēdos mikriņā, novilku kurpes un izlēju no tām kādu glāzi ūdens.
Pēc tam varēja skatīties pa logu un secināt, ka citiem iet vēl trakāk. Piemēam, Saharova iela bija applūdusi pilnībā, un uz tās varēja priecāties par tādiem skatiem, kas parasti redzami vien ārzemju ziņās no katastrofu piemeklētām zemēm - pelēks ūdens, kur vien skaties, ūdens vidū līdz ceļiem iegrimusi - jauna dāma melnos minisvārkos un melnās zeķubiksēs.