Lai gan ko es te žākstos ap 69 darba meiliem, kas sakrājušies pa manu atvaļinājumu. Pietiek man aizbraukt uz ģerevņu un atgulties zem ābeles tālu prom no cibas, kā cibā man pazūd paid akounts!
Bet atvaļinājums - tas ir zajebis. Tātad, ģerevņa, ābeles, egles, sēnes, zilenes, mellenes, brūklenes, mežonīgi auksti ezeri, karstas pludmales, 19. gadsimta kriminālstāsti, badmintons, saulrieti, graķīši, stārķi (nekāda simbolisma, vienkārši stārķi) un sikspārņi, gulēšana līdz divpadmitiem, nolupusi nagu laka, auduma čības, nekādas civilizācijas (kam gan vajadzīga karsta duša, ūdens tualetē un internets), nekādas nožēlas. Pēc atvaļinājuma mani nekas vairs nevar nobiedēt (vismaz pirmās pāris dienas noteikti).