Rīts ir sācies daudzsološi. 6.32 izkāpu no gultas, skumji skatījos mobilajā telefonā un domāju, vai tas ir jau nozvanījis vai nav. Nolēmu panākt, lai tas zvana (kas gan ir rīts bez modinātāja zvana, nekas tas nav!). Bet tā vietā, lai iedarbinātu zvanu, piezvanīju māsai (!!!), un ļoti brīnījos, kapēc dzirdu viņas balsi modinātāja vietā. Visbeidzot pamodos un nošausminājos.
Toties čāpojot uz darbu, izdomāju jauno latviešu sakāmvārdu - izlietu sēklu nesasmelsi.
Esmu cerību pilna attiecībā uz šo dienu.