Shelly - Post a comment

shelly

09:13 am

Šodien, šķiet, būs mazliet mazāk darba, un es jūtos gatava iemest savus piecus centus vispārējās kaislībās. No visām diskusijām par papēžiem man visinteresantākā, protams, likās debate par kāju garumu - vai dāmas, kas valdā augstus papēžus,īr īskājainākas par pārējām.
Jāatzīst, nekad neesmu uzskatījusi sevi par kādu garkājaino gazeli. Vēl vairāk - cik man zināms no fizioloģijas likumiem: jo garāks cilvēks, jo proporcionāli pret rumpi garākas kājas un rokas. Jo īsāks cilvēks, jo īsākas rokas un kājas. 1,61 metru garām (īsām) būtnēm garas ekstremitātes vispār nav paredzētas. Mani tas pārāk pat neapbēdināja. Nu, labi, esmu es zemā šasija, ko padarīsi. Dzīvē visādi cilvēki ir vajadzīgi.
Līdz kādu dienu, reklāmu iespaidota, nolēmu uzdot Dārgajam jautājumu par to, kura mana ķermeņa daļa viņam patīk vislabāk.
- Kājas, - viņš teica bez liekām pārdomām.
Jāatzīst, stipri apmulsu, un izklāstīju viņam savu "gari cilvēki - garas kājas, īsi cilvēki - īsas kājas" teoriju.
- Ak kungs, kāds tad tam visam ar to sakars, - nostenēja manas dzīves laime un prieks. - Smuks ir vienkārši smuks, pilnīgi neatkarīgi no garuma.
Tas laikam kļuva par pēdējo ķieģeļi manā vienaldzības celtnē pret diskusijām par kāju garumu. Kā teica vecās krievu multenes varoņi - "nogi? krilji? da glavnoe - eto hvost!" Un galu galā - normāls kāju garums ir tāds, kas sniedzas līdz zemei. Vairumam cilvēku kājas pilda šo funkciju, un viss pārējais ir pupu mizas.