Izlasīju beidzot slaveno Šīna prognozi par 40 000 bankrotējušu ģimeņu. Man domāt, galvenais mesidžs ir nevis Šīna tīrās rūpēs par nabaga "ģimenēm" ("ģimeņu" piesaukšana privātpersonu vietā tiešām ir smalks emocionālais gājiens. Visi uzreiz iztēlojas mammas, kas spiež mazuļus pie krūts un sirmus opīšus kā galvenos apdraudētos), bet gan izmisīgs spekulanta bļāviens apturēt cenas (kuras tikai nupat patiesībā sākušas kristies).
Turklāt pats domu gājiens ir vienā ziņā dīvains. Nu, iedomāsimies, ka alkatīgās bankas, cenu krišanās izbiedētas, pieprasa papildus ķīlas. Papildu ķīlu, vairumam, protams, nav un būt nevar. Tiktāl viss loģiski. Kredītņēmēji bankrotē, bankas savāc viņu īpašumus.
Jautājums attapīgajiem: ko darīs bankas ar 40 000 nekustamo īpašumu un vispārējiem bankrotiem? Vārīs zupā un ēdīs nost, vai?