Vakar īstenoju savus vecos draudus pati sev - nav jēgas sēdēt darbā padsmit stundas, ja pēc tam mājās nevar braukt ar taksi. Kas par kaifu! Piecpadsmit minūtes, septiņi lati, mājas, mīļās mājas.
Toties visu nakti murgoju par darbiem. Galva galīgi nestrādāja (kāds parsteigums!), un es īros caur kaut kādiem murgainiem darbiem kā caur aukstu ūdeni.