Braucot mājās no kraja, mikriņā skatījāmies reklāmas, un Dārgais ieinteresējās, kas ir pīlings.
- Tā ir tāda ādas tīrīšana, - es paskaidroju.
- Priekš kam? - viņš teica, pilnīgā neizpratnē.
- Nu, redzi, sievietes ir tādi radījumi, kas no dabas ir briesmīgi neglīti, smirdīgi, spalvaini un netīri. Tāpēc viņām vajag simts un vienu pakalpojumu, lai no tā visa izbēgtu, - teicu, neatraujot acis no zilā ekrāna.
- Aha. Tātad, tīrākais mārketings. Kamēr veči tik sēž un dzer aliņu, un ir smuki tāpat?
Atrāvu acis no ekrāna.
- Vot, tas, ka vecim noteikti ir jādzer aliņš, arī ir mārketings.
- Sadalījuši ietekmes sfēras?
- Jā, tīri labi varu iztēloties, kā alus un kosmētikas preču ražotāji reiz, pirms divsimts gadiem sanāca lielā zālē un vienojās - turpmāk veči lai dzer aliņu, dāmas - vaksējas. Masēsim nu katrs savu mērķauditoriju, un pārējos liksim mierā.
- Protams, - apcerīgi manu fantāziju turpināja Dārgais - Gadās arī kompromisa varianti. Piemēram, alus šampūns.
Jāatzīst, viņa domas asums mani sjaūsmināja.
- Vai alus, kas vienkārši garšo pēc šampūna.
Atkal pievērsāmies ekrānam ar kļūdainā latviešu valodā rakstītiem paziņojumiem. Viss mums skaidrs par starptautisko mārketinga būtību.