Nu jau pāris dienas man pa galvu rollējas Persil (labots: Bonux!) jasmīnu aromāta veļas pulvera reklāma. Reklāma vispār ir briesmīgi jauka, es smejos pilnā kaklā katru reizi, kad to redzu (laikam pārāk maz skatos TV): Kārļonkulis vienas zeķēs un džemperī ar jasmīnu zobos iedejo virtuvē, dziedot par mīlu, bet tur priekšā - ne tikai mīļotā mūza un dzīvesbiedre, bet arī sievas stīvā draudzene lielā platmalē. Kārļonkulis šausmās ieplēš acis, jasmīns izkrīt no zobiem, draudzene sēž stīva un cienīga, bet sieva izspiež tādu izbiedētu "hi-hi". Tieši ar to "hi-hi" es arī kaut kā stipri identificējos pēdējās dienās. "hi-hi". "Vai, mīļais, cik tev stulbi sanāca". Tikai manā gadījumā pats Kārļonkulis vēl nav sapratis, ka nonācis draudzenes priekšā vienās zeķēs... //Kārļonkulis ir metafora, nevis mans vīrs, mani attapīgie anonīmie draugi. Vēl viens "hi-hi", protams.