Nesen man bija sapnis par to, ka man piedzims puisītis. Tad es saprotu, ka man ar to bērnu ir garlaicīgi, jo viņš tikai guļ un ēd, nemaz nekomunicē un tā. Tad es to ielieku vienkārši būrītī (man mājās ir žurka, starpcitu). Tādā lielā, lielā žurkas būrī, kas nolikts citā istabā. Viņam piens ir tādā pudelītē, kas piestiprināts pie būra režģiem un viņš to var dzert, nedaudz saspiežot pudelī. Tur pat viņš arī visur nokārto savas dabiskās vajadzības. Tikmēr es uzdzīvoju pa ballītēm un tā, kamēr mans vīrietis nesāk man pārmest un nepiespiež mani iet pie bērna. Tad, kad aizeju pie bērna, viņš kļuvis par baigo mežoni, nedodas rokās, kož, skrāpē. Sēžu pie būra, raudu un pamostos.