Klaiņojot pa apollo, uzdūros rakstam, kurā tika stāstīts par informatīvo kampaņu jaunajām mātēm - viņas esot ļoti neinformētas par zīdīšanu, un tagad tikšot izglītotas. Man, cilvēkam bez pieredzes ar aprūpējamiem zīdaiņiem, tas likās visai mulsinoši. Nu, labi, zīdīt, protams, ir ahūna kruti un derīgi bērnam, to pat es zinu, tak kas tur ko izglītoties - ir piens, zīdi, nav piena, nezīdi, kādas problēmas. Pēc zīdīšanas nostutē, papliķē, pagaidi atraudziņu, un aidā - jūriņā.
Patramdīju gūgli un nonācu calis.lv zīdīšanas rokasgrāmatā - tādā piecdaļīgā ķieģelī. Ak tu mammīt mīļo. Zīdīt ir jāsāk uzreiz pēc dzemdēšanas, un tas jādara pa 12 reizēm dienā, ja piena nav, vienalga, jāzīda, piens noteikti ar laiku parādīsies, ja bērns tikmēr izsalkumā kliedz - jāsaņem sevi rokās un jāgaida, kad piens būs un kad varēs zīdīt, tikmēr lai kliedz, nekāds ļaunums viņam no "nelielas diētas" nebūšot, toties visi citi barošanas veidi nesīšot daudz ļaunuma.
Un aizlasoties tālāk, nāk visādas pa gramu desmitiem sveramas piebarošanas devas (visādi biezeņi, kurus dažreiz dod un dažreiz nedod), nepārtrauktie uztraukumi, vai mans bubucītis ēd par daudz vai par maz, ēd pa nakti, neēd pa nakti, un katram mēnesim kaut kas cits, un tā tālāk un tā tālāk.
Nav nekāds brīnums, ka sapņos es savus zīdaiņus regulāri kaut kur aizmirstu - tas nu man ir par traku.