![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
04:09 pm
Vienīgais, kas man nepatika šajā Jaunajā gadā, bija tās drausmīgās ciešanas, ko svētki sagādāja nabaga kaķim. Krievu jaungadu viņš vēl izturēja visai stoiski, bet latviešu jaungads, kuru pārējie mūsmāju iemītnieki un viesi pavadīja, dzerot šampanieti, ostot pulveri, vērojot salūtus un pikojoties krastmalā, jau bija pāri kaķa spēkiem. Pēc pusstundu ilgās rībināšanas un dimdināšanas stilā "fronte mana tēva pagalmā" Gizmo uz pāris stundām nogāja pagrīdē, jeb pareizāk sakot, pagultē, un nebija lāga no tās izdabūnams pat ar mīļoto konservu palīdzību. Apkārt kaķis pārvietojās, aci iepletis, ausis izbīdījis kā teleskopus, nagus izlaidis, zobus atiezis un zemei pieplacis. Tik drausmīgi izbiedētu es viņu nebiju redzējusi nu jau kādu pusgadu, kopš kā nedrošu jaunuli atvedām viņu mājās.