Shelly - Post a comment

shelly

02:55 pm

Ja nu gadījumā paklīst baumas, ka esmu pametusies zem vilciena, nemeklējiet tam psiholoģiskus iemeslus.
Iemesls ir prozaiski fizioloģisks - Tāāāādas Zobu SSSāpes, ka jāskrien pa sienu augšā un skaļi jābļauj...
Patiesībā smaganas man sāp jau mēnesi pusotru. Ne jau visu laiku, bet tā - uznāk, pāriet, uznāk, pāriet. Uznāk vājāk, uznāk stiprāk. Pēc pirmās smaganu viļņošanās nedēļas aizgāju pie zobārstes, kas paziņoja, ka neko TĀDU, kas varētu sāpēt, neredzot un tas noteikti pāriešot. Nākamo mēnesi es gaidīju, kad pāries. Es tīrīju zobus ar smaganiekaisuma pastu, skaloju ar speciālu līdzekli, ar šņabi, ar citrosept, dzēru visus iespējamos bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus un visus iespējamos alkoholus. Ja kaut kas arī palīdzēja, tad tikai uz ļoti īsu brīdi. Un tagad atkal ir uznācis stiprāk.
Ieriju divus Ibuprofēnus un cenšos nedomāt, ko darīšu, ja pirmdien, kad man atkal pieraksts pie zobārstes, viņa atkal priecīgi iesmaidīs man mutē un paziņos, ka nekā, nu pilnīgi nekā neredzot!