Mana šodienas maika ir reāls spēks.
Nolēmu, ka piektdiena - neformālā diena, tikšanos man nekādu nav, un darbā ierados džinsos un mazā lencīškrekliņā, kam izgriezums stiepjas ja ne gluži līdz nabai, tad pāri galējai pieklājības robežai noteikti (mums darbā ir lieliska apkure, ir ļoti silts). Un pirmo reizi pa sešiem mēnešiem, ko te strādāju, mani pasveicināja blakus nodaļas vadītājs. Viņš parasti vispār nevienu nesveicina, tikai nesas apkārt pa ofisu ar pie auss pielīmētu telefonu vai karājas pie galvenās priekšniecības galda. Bet manas maikas dēļ viņš pat uz 2,5 sekundēm pārtrauca šo amoka skrējienu.