Vakar pirmo reizi mužā noskatījos "Skroderdienas Silmačos". Vienīgās "Skroderdienas", uz kurām esmu bijusi līdz šim, bija brīvdabas izrāde kaut kur Vidzemē vismz pirms gadiem desmit, un atmiņā man no tām palicis tikai tas, ka luga bija briesmīgi gara un dzirdamība - visai slikta.
Izrāde patiešām ir briesmīgi gara (5, nē, bet 4 stundas kā līgot nolīgoja), bet visumā - nekādas vainas. Vienīgi Ieviņa izskatījās nevis pēc bērna vai pusaudža, bet pēc pieaugušā ar attīstības traucējumiem.
Un kaķis, mājās mūs gaidot, bija izveidojis piramīdiņu no saviem traukiem.