Es zinu vismaz vienu cilvēku, kuru Valentīndiena ir darījusi laimīgu. Tas ir viens no koleģiem, kurš gaitenī pamanījis mani, atplaukst smaidā līdz ausīm un saka - vai, kādi tev jauki plandoši svārki... Mans nevīžīgais ikdienas ģērbšanās stils - svīterīši, klucīgi zābaki un nodiluši dzinsiņi - viņam dara dziļas un patiesas sāpes, un laiku pa laikam viņš taktiski un neuzbāzīgi pīpētavā izsklāsta savas pārdomas par sieviešu modi mūsdienās un vispār. Labi, ka vismaz sakarā ar laikapstākļiem sen neesmu vilkusi kedas. Bet šodien man ir svārki ar mežģīni un augstpapēžu saišzābaki, jo vakarā vīrs mani ved uz restorānu un tur nu man jākļūst par sievišķības etalonu, un jāspīd un jālaistās kā slīpētam briljantam.
Saki, ko gribi, frančiem bija taisnība, kad viņi teica, ka dažādība ir patīkama.