Shelly - Post a comment

shelly

09:15 am

Vakar vakarā, smērējot uz sāpošās muguras kaut kādu anestēzisku zieķi, atcerējos savas kādreizējās deju nodarbības, kur visa cita starpā tika mācīts arī balets. Balets - tā vispār ir tāda jocīga māksla, patiesībā pat nevis māksla, bet drīzāk maskējies, glīti saģērbies un spilgti nokrāsojies sports. Lukjanski, kura lubenēs regulāri parādās ēteriskas, maigas balerīnas un dejošana baltās čībiņās pa Operas skatuvi tiek aprakstīta kā liegākā un sievišķīgākā nodarbe, pašu derētu kādreiz pie tā pielikt, tad vairs nedirstu plastilīnu. Balets, kā visi profesionālie sporta veidi, ir smaga, neveselīga, mazohistiska, saspringta un kaitīga nodarbe, treneri lamājas kā kolhoznieki un vajadzības gadījumā topošos censoņus nekautrējas iekaustīt ar lineālu, ka plīkšķ vien, nemaz nerunājot par to, ka visas stiepšanās, kas nodrošina plašo kustību amplitūdu, vispār notiek tikai caur sāpēm, protams, dažam muskuļi stiepjas labak, dažam sliktāk, bet tas vienmēr sāp, vienmēr, citādak nenotiek. Ne velti viens no balerīnu iekšējiem jokiem skan kā: "Ja tev nekas nesāp, ar tevi kaut kas nav kārtībā". Es tam esmu par jēlu.
Bet zieķējot muguru, man ienāca prāta, ka varbūt viss tas ir atstājis uz mani daudz lielāku iespaidu, nekā varētu padomāt, vismaz savos labākajos sliktākajos brīžos, kad atdzīvojas gadu desmitiem vecas hroniskās kaites, es ik pa laikam pie sevis nodomāju - sāp. Labi. Tātad dzīva.
Protams, viss tas ir slima suņa murgi, un patiesībā vienkārši mazāk smēķēt vajadzētu. Izsmēķēto cigarešu daudzums gan diez vai ietekmē muguras disku novietojumu, toties krampjus kājās un bezmiegu gan tas varētu skart tiešā veidā, un beidzamajā laikā es smēķeju vairāk nekā paciņu cigarešu dienā - šis process vispār ir izgājis ārpus jebkādas kontroles, es pīpeju ceļoties, guļoties un visu laiku pa vidu. Ja izdotos samazināt līdz 10 cigaretēm dienā, tas būtu, Borata kunga leksikā izsakoties, "greeeat success".