Viens no labakajiem pirmsmiega vingrojumiem, ko zinu: aizver acis un iedomājies, ka guli otrādāk, nekā patiesībā guli. Iedomājies, ka galva ir tur, kur kājas, un otrādāk. Iztēlojies, kā tavs ķermenis pagriežas kā karuselis un novietojas otrādāk. Sākumā varbūt izdosies iztēloties kaut ko vieli ieslīpu, un tā var kādu brīdi grozīt ne vēju, ne karogu, bet prātu, līdz tas pagriežas pavisam. Mērķis - ir jāpanāk pavisam īsta un ticama sajūta, ka tu guli otrādāk, reālajā dzīvē nepakustinot ne pirksta. Sajūtas ir ļoti jocīgas.
Pati vingrojuma ideja ir modificēta no Lopsanga Rampas grāmatām par astrālajiem ceļojumiem (jā, jā, es esmu lasījusi arī tādas - viens mans draugs senos laikos ar tām briesmīgi aizrāvās, un pāris atnesa arī man. Pirmajā es izlasīju, ka visi žurnalisti un feministes degšot elles liesmās mūžīgi mūžos un velni viņus bakstīšot ar nokaitētiem kāķiem, es šausmīgi apvainojos, un ar briesmīgu skandālu sasviedu visas grāmatas viņam atpakaļ sejā).
Nezinu, kā tur ar astrālajiem ceļojumiem, man ne prātā nenāk doties uz veikalu, un, piemēram, pielaikot savam astrālajam ķermeni drēbes, lai izvērtētu to slēptos defektus, kā iesaka draugs Lopsanga, es nekad neesmu mēginājusi doties nekur tālāk par otru gultas galu, bet labs šis vingrojums ir tāpēc, ka prasa visai pamatīgu koncentrēšanos uz sevi, istabu un priekšmetiem apkārt. Nav iespējams grozīt savu astrālo ķermeni un domāt par priekšnieka jaunajiem niķiem vai rītdien paveicamajiem darbiem, inflāciju vai visādiem cibas durakiem (tas, kāpēc es pirms aizmigšanas domāju par visādiem durakiem, nevis par godīgajiem cibas iemītniekiem, gan ir atsevišķs jautājums).
Bet kāpēc es to visu stāstu - tāpēc, ka nupat es laikam sāku ceļot arī laikā. Sēdēju pie darba rakstāmgalda, ar pilnīgu pārliecību, ka ir pirmdienas rīts, un tikai ar zināmu prāta piepūli atcerējos, ka patiesība ir piektdienas pēcpusdiena. Piepūle, ko es izjūtu, lēnām novietojot sevi pareizajā vietā uz laika skalas, ļoti atgādinaja manus ezotēriskos vingrojumus. Tikai pakrūtē tā jocīgi nožvankstējās.