Precizēšu - sarunu tēmas maina anonīmiķi. Es tēmus sarunās ar viņiem nemainu jau pāris mēnešus vismaz, un turpinu vaicāt, kāpēc ir tik sarežģīti parakstīties? Vai tas sāp? Es turpinu uzdot vienu un to pašu jautājumu, manā skatījumā tas nav ne aizvainojošs, ne uzbrūkošs, tā būtu vienkārša cieņa pret mani, galu galā, es taču neesmu absolūti anonīma, bet tā arī nespēju saņemt atbildi.
Un common - vai tiešām cilvēkam, kas nespēj identificēties, piestāv runāt par "personību"?