Es saprotu, ka būt anti-amerikāniski un pacifistiski noskaņotam, lai ko tas arī nozīmētu, ir drausmīgi stilīgi jau pāris gadus.
Un kuru gan uztrauc kaut kādi kurdu civiliedzīvotāji, galu galā, mēs taču neesam kurdi, lai tie musulmaņi beidz viens otru nost, to vien viņi gaida, kā ņemt automātus un spridzināties augšā, un vispār, sodus vajadzētu atcelt, vai vismaz piemērot tikai amerikāņiem, nav ko būt tik resniem un bagātiem, un braukāt ar tik lielām mašīnām, un ēst picas no rīta līdz vakaram, smaidot līdz ausīm, kamēr mums jāmaksā par sabiedrisko transportu 30 santīmi, iedomājies, 30 santīmi, un jāstampājās pēc dienišķās maizes pa T-Marketu. Un galu galā, pasaule jau nekļūs labāka no tā, ka kādu pakar, vot, tos draņķus, kuru suņi piekakā manu mauriņu, tos gan derētu izkastrēt, tāpat kā to mērgli, kas nozaga manu, manu, manu mobilo telefonu.
Tomēr jāatzīst, mani joprojām mulsina latvju tautas internetizētās daļas dziļās un patiesās sēras par Sadama nāvi.