Man vienkārši šausmīgi gribās, lai mani pabaro. Iedomājies, es atnāku mājās no darba, un viss jau ir nopirkts, viss jau ir sataisīts, salikts uz šķīvjiem, virtuvē gaišs, ārā tumšs, es vienkāršī sēžu un ēdu, tiešām, es ēstu dajebko, pat kaut kādu auksto gaļu, ko nekad mūžā neesmu ēdusi, galvenais, lai tas viss ar lielu mīļumu.
Bet man ir tādas nelabas aizdomas, ka tūlīt es ar vidējo ātrumu 200 m stundā peldēšu uz to pašu veikalu vēlreiz, jo pretējā gadījumā vienkārši klusi un neviena nemanīti izdzisīšu briesmīgā bada nāvē.