![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
08:53 am
Kamēr puskatatoniskā stāvoklī vilkos uz darbu (esi sveicināts, mans jaunais darba laiks, no deviņiem līdz pussešiem!), kopā ar mani kādu gabaliņu gāja pusmūža vīrietis melnā ādas jakā ar šuneli - mazu, smilškrāsas dvorterjeru. Cik tas lopiņš bija priecīgs! Viņš bija acīmredzamā sajūsmā par šo, labako iespējamo no pasaulēm, bizenēja no vienas ielas puses uz otru, kulstīja asti, ošņāja visus kokus pēc kārtas, un visa viņa miniatūrā būtība izstrāvja vienīgi tīru prieku.
Pavēru miegainās acis un nodomāju, ka mums visiem derētu no viņa mācīties. Galu galā, kājas darbojas, aste darbojas - kāpēc lai neskraidītu un nemātu!