Lielākā daļa vārdu, kas sākas ar "pseido" ("pseidointelektuālis", "pseidokristietis", "pseidofeministe" utt), uz mani nez kāpēc iedarbojas kā krīta skrāpēšana pa tāfeli. Zini, ir tāds īpašs krīta un tāfeles leņķis, kas rada sevišķi jestru skaņu, un daži riebīgi profesori laiku pa laikam ar to modina miegainākas auditorijas.
Varbūt tāpēc, ka "pseido" ir tik šausmīgi augstprātīgs, tāds - "es jau nu zinu, kas ir īsts, un kas nav", un "es jau tik ļoti esmu tam visam pāri, lai gan pieklājīgi ieinteresēts un labprāt par to papļāpāšu", ka tas, kas tur sarakstīts tālāk, man pat vairs neaiziet.