Shelly - Post a comment

shelly

10:13 pm

Vispār es apmulsu - pēc visiem šiem gadiem, te vēl ir kāds/a, kas nesaprot, ka es stresoju par visu?
Tad atkārtošu - es stresoju par visu. Vai gandrīz vai visu. Un lai kas arī šobrīd notiktu, visticamāk, tas nebūs izņēmums.
Vēl vairāk - brīžiem man pat šķiet, ka esmu pie tā pieradusi. Pieradusi tiktāl, ka manas sekmes stress, manuprāt, ietekmē visai vāji. Kamēr viena mana daļa grauž nagus un plēš matus, un dara to patiesi, intensīvi, izteiksmīgi un no visas sirds, otra turpina darboties un visai labi apzinās, ka pasaule šādi nebeidzas, un ka variantu vienmēr ir vesela gūzma. Kā es vienmēr pie sevis nodomāju: vienīgais, ko es varu darīt - izveidot līdzsvarotu attieksmi pret personisko nelīdzsvarotību.
Vai tiešām te ir kāds, kas arī pie tā nav pieradis?