Cibas kašķi man maķenīt atgādina diskusijas par gejiem delfos un nacionālo attiecību tēmai veltītas pārspriedes sabiedriskajā transportā - arī tās turpinās gadiem ilgi un nenoved ne pie kādiem rezultātiem. Un tajās nekas nemainās, absolūti. Vieni un tie paši argumenti no vienas puses un vieni un tie paši argumenti no otras puses, un vieni un tie paši labojumi, iebildumi un papildinājumi kaut kur no maliņām. Poētiski izsakoties, mainās logo uz maisiņiem, bet ne iepakojuma saturs. Vai vatever. Vienkārši nekas nemainās.
Iekrist uz tukšu, ļaunu un neproduktīvu spriedelēšanu ir vienkārši galēji stulbi. Uz to būtu jāreāģē kā uz katru normālu provokāciju - ar ignorēšanu, neveltot tam ne sekundi vairāk uzmanības, kā tas patiesībā būtu pelnījis, un neko daudz tas nav. Tas būtu liels pakalpojums gan savai nabaga nervu sistēmai, kuras šūnas, kā zināms, noārdās neatgriezeniski, gan visai planētai. Tā vietā taču varētu varētu izdarīt kaut ko labu vai vismaz patīkamu (un nē, es negribu pieļaut domu, ka kādam tiešām kaut kas tāds varētu sagādāt vislielāko prieku dzīvē. Tādu cilvēku es iedomāties negribu.)
Bet velk jau, velk. Cilvēks ir grēcīgs. Vai vienkārši bieži vien apstulbinoši akls. (jā, jā, es arī esmu cilvēks, lai cik pārsteidzoši tas neliktos)
Drausmīgi drausmīgi drausmīgi skumji apnicīgi, morāles nebūs.