Pēc visām lielām, baltām domām nāk mazas un piķa melnas.
Piemēram, es varētu aizrakstīt vēstulīti tai stulbajai kuņai, kas mani pirms kāda laika vajāja pa draugiem - kāpēc es neesot precējusies un kā tad tā, par ko mans vīrietis domājot un vai viņš mani nemīlot. Un ka šitā mēs noteikti izšķirsimies, un nekas mums nesanāks.
Ja vien es atcerētos, kā to vistu sauca!