Atgriešanās Rīgā ir kā bomja trieciens pa tukšo pauri.
Esmu pavadījusi divas fantastiskas dienas Latgalē. Atkal satiku šausmīgi sen neredzētus draugus un iepazinu bariņu lielisku jaunu cilvēku, runājām par pilnīgi visu, ķiķinājām, ēdām kārumus, every wine flowed, stulbas dāvaniņas, šizofrēniskas stafetītes, gulējām teltīs dārzā, kasījām jaunos kartupeļus, fotografējāmies un piemēslojām māju no augšas līdz apakšai.
Un tagad es esmu atgriezusies Rīgā, un man ir jābeidz izlikties, ka namatēva "No pride" T-krekls bija kaut kāds stulbs joks.
Man ir tāda sajūta, ka sāku smakt (pardon par patētismu, protams).