Un tagad es varētu teikt tādu Oskarveidīgu runu -
paldies mīļajam Dieviņam, paldies visiem labajiem gariņiem un paldies visiem smukajiem, foršiņajiem un labiņajiem auto vadītājiņiem, jo es joprojām esmu dzīva un neesmu nobraukta, Taču tagad varu palielīties, ka esmu izkratījusies gan pa Vecrīgas bruģi, gan pa Brīvības ielu. Par spīti tam, ka man ļoti bail, nav tiesību, ceļu satiksmes noteikumus es nezinu gandrīz nemaz un no bailem aizmirstu to pašu mazumiņu, ko zināju. Man liekas, es dzīvošu.