Man no tiem nepārtrauktajiem stresiem vienkārši iekšas sāp iekšas un murgi rādās.
Ir sastādīts monstrozs darba grafiks ar mērķi pabeigt visus darbus līdz 30. jūnijam un ir jānokārto pilnīgi neskaidrais jautājums par velo bagāžu - jāpieliek bagāžnieks, jādabū soma un jānotestē, ak pareizi, un ķēde vēl jānopērk. Un galu galā, ir jānoskaidro, vai autobusā Rīga-Daugavpils vispār var pārvadāt velosipēdu, jo iespēja, ka es to, vēl apkrautu ar bagāžu, varētu iecelt vilcienā, ir, maigi sakot, smieklīga.
Vismaz kurpes izlaidumam es esmu nopirkusi. Un secinājusi, ka bez šalles es izlaidumā tīri labi iztikšu, jo nevienā veikalā nav šalles, melnās & parastās, ir tikai kaut kādas bārkstainas, cakainas un izšūtas šausmas.