Ar darbiem šodien neiet nekādā jēgā. Toties kolēģis atgriežas no komandējuma pa Kurzemes ārēm un atved milzu maisu ar kūpinātām zivīm taisni no zvejniekiem. Sametam viņam naudu par nesavtīgaam pulēm, no Rimi atvedam maizi un lupinam zivis iekšā.
Protams, kārtējo reizi nopriecājos par to, ka tieši tā persona, kas visbiežāk tur demagoģiskas runiņas par kolektīva interešu kopšanu, sadarbību, komandas garu un vispārējo egoismu, pret kuru viņa viena cīnās kā Raiņa augstākā priede, piekrāmē vispilnāko maisu ar zivīm, un pret apkārtējo protestiem sašutusi atbļauj: "Bet es taču varu Jums samaksāt!". Un aizskrien ar visu kuli.