Shelly - Post a comment

shelly

11:56 pm

Alūksne ir mazmazītiņa pilsētiņa pie milzīgi liela parka. Tur ir neticami lēti ēdieni, ļoti laipni menti un vēsture ik uz soļa.
Un nu visu pēc kārtas.
Vispirms par vēsturi - galvenais atrakcions, neapšaubāmi, ir bānītis "Gulbene-Alūksne" (vai "Alūksne-Gulbene", atkarībā no virziena, kurā brauc). Par Ls 1,52 tu pusotrā stundā, matiem plīvojot, nobrauc veselus 33 kilometrus un pa ceļam izpēti visus augus un pakalnus. Izprieca, kas atgādina, ka dzīvei mēdz būt arī garša, un ka tā jābauda lēnām.
Nu, un Alūksnē, protams, Dārgais bija kartē atzīmējis visus vēsturiskos objektus - Gļuka ozolus, vēsturisko bruģi, Spirta brūzi, muižu tādu un māju šitādu. Visvisādas salas ezerā (pie Estrādes salas, kas ierīkota ordeņa cietokšņa drupās, izpriecājāmies par lauku tikumiem - sēž tāds vīrelis koši violetā treniņtērpā, ar divām meitenēm - gadus 12-14 vecām. Vīrelis dzer alu no 2l alus pudeles, un arī meitenītes tempj to pašu - viņām ir savas pudelītes. Apkārt bizo kādi četri mazi puišeļi. Kādās attiecībās šis grupējums sastāvēja, nav ne jausmas.
Šajā pašā estrādē iepazināmies ar Alūksnes mentiem, kas ar visu busu materializējas mūsu izbiedēto acu priekšā. Jāpiemin, ka Dārgais strēba alu, un mums nav ne jausmas, vai tas ir atļauts. Ments - jauns un skaists bez gala - rāmi smaida un pīpo. "Es visu redzēju", viņš sauc Dārgajam. Un pazūd. Nu, lieliski. Burvīgi menti.  
Bet vislabāk man patika Ezertaka - 7,5 km gar ezeru pa parku, visādi obeliski, tempļi, akmens soli, koka laipas, visdažādākie augi, milzīgs daudzums putnu ligzdu, un kad esi uzrāpies šausmīgi augstā Tempļu kalnā un apsēdies pussagruvušā paviljonā, sajūtas ir tikpat lieliskas kā skats. Labākā vakariņu piknika vieta.
Negatīvais - laiku pa laikam lija lietus. Pa nakti viesnīcā bija auksts. Laikapstākļu un viesnīcas negatīvie efekti summējās, un Dārgais dabūja katastrofālas iesnas. Briesmīgi nogurām - vazājoties pa Alūksni, man prātā nāca nesen Cāļa konferencēs lasītais par bērniem ar epilepsiju - viņiem esot lielās lēkmes un mazās. Lielās ir tādas, kā visi iedomājas epilepsiju - kad krīt gar zemi, raustās un laiž putas pa muti, bet mazās ir uzmanības "aizpeldēšana", nespēja koncentrēties un garastāvokļa maiņa, nu tādas psihiskas lietas vairāk. Un vismaz nespēja koncentrēties man jau bija absolūta - vakarā pilnīgi nespēju iegaumēt, vai mēs šodien braucām uz Gulbeni vai uz Madonu, uz kurieni tagad ejam un kur atrodamies, jāatzīst, tas mani nobiedēja.
Neliela tehniska rakstura informācija pilnīgai ainas izpratnei - brokastis Lidiņa tipa ēstuvē "Altiņš" Alūksnes centrā (divas lielas soļankas, viens gulašs ar rīsiem, salāti, divas maizītes) - Ls 2,6 (no comments. Bijām šokā). Viesnīcas numurs divām personām - no Ls 20 līdz Ls 25 (vislielākajā sajūsmā biju par segu - pirmā sega, kurā varējām ietīties mēs abi ar Dārgo kaut divas reizes katrs. Paskaidrojums - lai cik romantiski noskaņota, es neciešu mazas un šauras segas. Guļot man ir nepieciešams daudz brīvības un individuālās telpas. Bet šī sega bija taisni lieliska - gandrīz vai liec somā un stiep uz mājām). Autobusa biļetes no Rīgas līdz Gulbenei – Ls 3,75, pērkot autobusā, un Ls 4,20, pērkot Rīgas kasēs. Vārdu sakot – ļoti demokrātiskas cenas, kas padara to visu par īsteni studentisku izpriecu.