Cilvēks bez sava friziera ir viena nelaimes čupa.
Vispirms es divas dienas lūru uz tālruni un nevaru sadūšoties pieteikties pie justa. Tad es piezvanu un uzzinu, ka pie justa var pierakstīties, sākot no 15. maija. Vispirms fiksi vizualizēju, pēc kā es izskatīšos līdz 15. maijam, manā iztēlē matu saknes ataug līdz pusmatiem, un saku, paldies, nē, tad laikam nevajadzēs, visu labu.
Būs laikam jāmeklē tā tipa nr, ko man iedeva habibti, bet mani mulsina, ka es nezinu, kādā adresē viņš pieņem. Frizieri-bezpajumtnieki nav mana stihija.