Četras brīvdienas ir viena traki laba padarīšana.
Var mierīgi izstaigāties pa tirgu un Daugavmalu ar mīļo. Noskaidrot, ka rezervējot krogā galdu labāk derētu iepriekš painteresēties, vai tas atrodas smēķētāju zonā (common, vai viņi domā, ka mēs te organizēsim nesmēķētāju kluba desmit goda locekļu sanāksmi, vai? - kopīrait by dzeina). Iegūt savā īpašumā: rokassprādzi, auskarus, T-kreklu ar uzrakstu "good girls go to heaven, bad girls go wherever they want", rotaļu mērkaķi, ar kuru var spēlēt leļļu teātri, milzu ledeni uz kociņa, matu želeju, puķi podiņā, 1,5 litrus kāpostu sulas mākslineiciskā pudelē ar pašdarinātām etiķetēm, "Vana Tallin" liķieri, kā arī vienkārši milzīgu daudzumu šokolāžu un puķu. Un ļoti ļoti jauku, jautru un saprātīgu kompāniju, of course.
Vai tāpat var ilgi un saldi izgulēties, lai pēc tam ļoti mierīgi izrosītos pa virtuvi ar māsu, klačojoties, piepīpējot gaisu zilu un gatavojot. Palasīties ļoti sliktu literatūru un kopīgi pašausmināties. Aizbraukt ciemos pie justa un kuskusa, izčamdīt veselu baru kaķu, noskatīties trīs "Meistara un Margaritas" sērijas un noklausīties vairākas ļoti dīvainas dziesmas. Un jozt mājās krāsot olas.
Vai tikpat labi var piecelties astoņos no rīta, zaudēt sīvās olu kaujās divus raundus pēc kārtas, aizbraukt uz Brīvdabas muzeju, kas desmitos no rīta ir burvīgi kluss, skaļi spiedzot izšūpoties uz visām šūpolēm, jūtoties kārtējo reizi pēc ezīša no anekdotes, tikai šorīt no citas, šoreiz no tās, kur "esmu stiprs, stiprs, tikai viegls", apjūsmot visus trušus, noskaidrot, ka divi mīlīgi pūkaini zvēriņi, kas tik jauki sēž kopā, patiesībā šobrīd aktīvi plāno mežonīgu kautiņu. Pamīcīt graudus piestā. Atkal paēst krogā. Iegādāties jaukus auskarus daiļamatnieku izstādē, un braukt atkal paēst - šoreiz pie vecākiem. Un atkal saņemt dāvanas, dāvanas, dāvanas.
Nu, un tagad es sēžu savā pēc puķēm mežonīgi smaržojošajā istabā un nevaru saprast, ko vēl mana mazā sirsniņa kārotu.